Šajā nodaļā esošais tulkojums un numerācija var atšķirties no BWF lapā pieejamās redakcijas

Pareizā ir tikai BWF lapā esošā informācija

DAĻA II

Sadaļa 1

Badmintona noteikumi

Definīcijas

Spēlētājs – jebkurš Badmintona spēlētājs.

Spēle – Badmintona sacensība starp pretējās pusēs spēlējošiem vienu vai diviem spēlētājiem.

Vienspēles – Spēle, kurā katrā tīkla pusē ir viens spēlētājs.

Dubultspēles – Spēle, kurā katrā tīkla pusē ir divi spēlētāji.

Servējošā puse – Puse, kurai ir tiesības uz servi.

Serves uzņēmējs – Puse, kura atrodas pretējā pusē servējošai pusei..

Izspēle (ilgstoša bumbiņas atsišana) – vairāku sitienu secība, sākot no serves līdz bumbiņa ir spēlē.

Sitiens (vēziens) – Spēlētāja raketes kustība uz priekšu.

1.       LAUKUMS UN APRĪKOJUMS

1.1     Laukumam jābūt taisnstūrveida un iezīmētam kā parādīts zīmējumā  “A” ar 40mm platām līnijām.

1.2     Līnijas būs vieglāk pamanāmas, ja būs krāsotas baltā vai dzeltenā krāsā.

1.3     Visas līnijas pieder laukumam, kuru tās norobežo.

1.4     Tīkla balstiem jābūt 1.55m augstiem, mērot no laukuma virsmas. Tiem jābūt pietiekoši stingriem stāvot vertikāli un turot auklu kā aprakstīts punktā 1.10. Tīkla balsti vai to atbalsti nedrīkst būt izvirzīti uz korta iekšieni.

1.5     Tīkla balsti ir jānovieto uz dubultspēļu līnijas kā parādīts zīmējumā „A” neatkarīgi no tā, vai tiek spēlētas vienspēles vai dubultspēles.

1.6     Tīklam jābūt izgatavotam no tumšas krāsas smalkas aukliņas un tīkla „Acs” platumam jābūt ne mazākam kā 15mm un ne lielākam kā 20mm.

1.7     Tīkla joslai jābūt 760mm platai un vismaz 6.1 metru platumā.

1.8     Tīkla augšdaļā jābūt 75mm platai baltai pārlocītai lentei, kurai cauri izvilkta aukla vai trose, kas notur tīklu. Šai lentai jābūt visā auklas vai troses garumā.

1.9     Auklai vai trosei jābūt pietiekoša diametra, vieglai, noturīgai pret izstiepšanos, vienā līmenī ar tīkla balstiem.

1.10  Tīkla augstumam laukuma centrā jābūt 1.524 m virs laukuma virsmas un 1.55m virs dubultspēļu līnijas.

1.11  Nedrīkst būt spraugas starp tīkla malu un balstiem. Tīkla sānu malu ar aukliņām piesien pie balstiem.

 Zīmējums A

 Piezīmes:  (1) Laukuma pilns garums pa diagonāli    = 14.723m

(2) Laukumu var izmantot gan vienspēlēm, gan dubultspēlēm

(3) ** Pārbaudes atzīmes parādītas zīmējumā ”B”.

Laukuma izmēri skatāmi šeit.

 2.       BUMBIŅA

2.1     Badmintona bumbiņa var būt izgatavota no dabiskiem un/vai sintētiskiem materiāliem. Jebkura materiāla bumbiņām jābūt ar līdzīgām lidojumam raksturīgajām pazīmēm, t.i., līdzīgām dabisko spalvu bumbiņām aer korķa galviņu, kas apvilkta ar ādas kārtiņu.

2.2     Spalvu bumbiņa

2.2.1            Bumbiņai ir korķa galviņā nostiprinātas 16 spalvas.

2.2.2            Spalvām var būt dažādi garumi no 62 mm līdz 70 mm, bet katrā bumbiņā to garumiem jābūt vienādiem, kad mēra no spalvas virsotnes līdz korķa galviņas pamatnei.

2.2.3            Spalvu virsotnēm jāveido riņķa forma ar diametru no 58 mm līdz 68 mm.

2.2.4            Spalvām jābūt sastiprinātām ar diegiem vai citiem piemērotiem materiāliem.

2.2.5            Galviņai jābūt no 25 mm līdz 28 mm diametrā ar apakšā noapaļotu pamatni.

2.2.6            Bumbiņai jāsver no 4.74 līdz 5.50 gramiem.

2.3     Bumbiņas, kurās neizmanto dabiskās spalvas

2.3.1            Dabiskās spalvas aizstāj ar spalvām no sintētiskajiem materiāliem.

2.3.2            Galviņai jābūt kā aprakstīts punktā 2.2.5.

2.3.3            Izmēriem un svaram jābūt kā minēts punktā 2.2.2, 2.2.3 un 2.2.6. Sakarā ar bumbiņā izmantoto sintētisko materiālu, īpatnējam svaram un lidojumam, salīdzinot ar dabisko materiālu bumbiņām, pieļaujamas atšķirības līdz 10% no standarta.

2.4     Pamats variācijām no vispārējā aprakstā pieminētā bumbiņas izskata, ātruma un lidojuma īpašībām var būt pieļauts ar Asociācijas Biedru lēmumu vietās, kur gaisa apstākļu (vai nu augstums virs jūras līmeņa vai klimats) dēļ, standarta bumbiņu izgatavošana un lietošana nav piemērota.

3.       BUMBIŅAS PĀRBAUDE

3.1     Bumbiņu pārbauda sitot to no laukuma gala līnijas, stāvot aiz tās. Tā jāsit augšupejošā leņķī, ar pilnu atvēzienu, sānu malai paralēlā virzienā.

3.2     Bumbiņa izmantojama spēlei, ja tā nokrīt ne tuvāk par 530 mm un ne tālāk par 990 mm no pretējas gala līnijas kā parādīts zīmējumā „B”.

 Zīmējums B

4.       RAKETE

4.1     Raketes izmēri, ietverot tās galvenās sastāvdaļas kā aprakstīts punktā 4.1.1 līdz 4.1.5 un parādīts zīmejumā „C”, nedrīkst pārsniegt 680 mm garumā un 230 mm platumā.

4.1.1            Rokturis ir raketes sastāvdaļa, kuru satver spēlētājs.

4.1.2            Raketes stīgotā daļa ir raketes sastāvdaļa, ar kuru spēlētājs atsit bumbiņu.

4.1.3            Raketes galva sastāv no stīgotās daļas.

4.1.4            Raketes stienītis savieno raketes galvu ar rokturi (saistīts ar punktu 4.1.5).

4.1.5            Krustiņš (ja ir) savieno raketes stienīti ar raketes galvu.

Zīmējums C

4.2     Stīgotā daļa:

4.2.1            Tai jābūt līdzenai un šķērsojošām stīgām jāaizpilda raketes galvas rāmītis un vienai pēc otras jāsavijas vai jāsaistās vietās, kur tās šķērsotas. Stīgu zīmējumam (rakstam) jābūt vienveidīgam, un, galvenais rektes galvas centrā ne mazāk blīvam kā malās, un

4.2.2            Nedrīkst pārsniegt 280 mm garumā un 220 mm platumā. Tomēr, stīgotā daļa var paplašināties raketes krustiņa daļā, ja tāda ir:

1.       Stīgotās daļas platums  nedrīkst paplašināties vairāk kā par 35 mm; un

2.       Stīgotās daļas kopējais garums nedrīkst pārsniegt 330 mm.

4.3     Rakete:

4.3.1            Nedrīkst būt nekādas piestiprinātas lietas un izvirzījumi, izņemot aukliņu pie roktura, kas piestiprinās spēlētāja rokai un ja aukliņai ir pieņemami izmēri.

4.3.2            Jābūt brīvai no ierīcēm, kas dod iespēju spēlētājam mainīt raketes konstrukcijas izmērus.

5.       SPĒLĒTĀJA EKIPĒJUMS

Pasaules Badmintona Federācijas pārziņa ir jautājumi par raketēm, bumbiņām, vai ekipējuma lietošanu, pakļaujot spēlētājus noteiktām prasībām, pretējā gadījumā apstiprinot vai neapstiprinot spēlei. Noteicošajām jābūt Federāciju iniciatīvām (ierosmēm) vai iesniegumiem no kādas puses, ieskaitot spēlētāju, tehniskajiem ierēdņiem, ekipējuma ražotājiem, biedru organizācijām vai to biedriem.

6.       IZLOZE

6.1     Pirms spēles uzsākšanas abas puses lozē un izlozē uzvarējusī puse izvēlas vienu no dieviem punktiem 6.1.1 vai 6.1.2:

6.1.1            Servēt vai uzņemt servi;

6.1.2            Sākt spēli vienā vai otrā laukuma pusē.

6.2     Izlozē zaudējusī puse pieņem atlikušo variantu.

7.       PUNKTU SKAITĪŠANA

7.1     Spēle var sastāvēt no trijiem setiem, ja nav citādi norunāts. (Daļa II Sadaļa 1B Pielikums 2 un 3).

7.2     Setu uzvar puse, kura pirmā sasniedz 21 punktu, izņemot gadījumos, kuri minēti punktā 7.4 un 7.5.

7.3     Puse, kura uzvar izspēlē pieskaita vienu punktu savam rezultātam. Puse ir uzvarējusi izspēlē, ja pretējā puse ir pieļāvusi „kļūdu” vai bumbiņa neatrodas izspēlē, ja tā ir pieskārusies seguma virsmai pretējās puses laukuma ietvaros.

7.4     Ja rezultāts ir 20-abiem, puse, kura iegūst pirmā divu punktu pārsvaru ir uzvarējusi setu.

7.5     Ja rezultāts kļūst 29-abiem, puse, kura pirmā sasniedz 30 punktus ir uzvarējusi setu.

7.6     Puse, kura uzvarēja setu, servē pirmā nākamajā setā.

8.       LAUKUMA PUŠU MAIŅA

8.1     Spēlētāji maina laukuma puses:

8.1.1            Pēc pirmā seta;

8.1.2            Pēc otrā seta beigām, ja ir jāspēlē trešais sets;

8.1.3            Un trešā seta laikā, kad kāda no pusēm pirmā sasniedz 11 punktus.

8.2     Gadījumā, ja laukuma pušu maiņa nav notikusi kā minēts punktā 8.1, tad tas ir darāms nekavējoties pēc izspēles, kad ir atklāta kļūda. Punktu skaitīšana tiek turpināta.

9.       SERVE

9.1     Pareiza serve:

9.1.1            Neviena no pusēm nedrīkst pārmērīgi aizkavēt servi, ja servētājs un serves uzņēmējs ir gatavi servei. Servētāja raketes kustība atpakaļgaitā (arī virzienā uz sevi) un jebkura serves aizkavēšana (Punkts 9.2) tiek uzskatīta par pārmērīgu aizkavēšanu;

9.1.2            Servētājam un serves uzņēmējam jāstāv pa diagonāli pretējās laukuma pusēs (zīmējums „A”) nepieskaroties šo laukuma pušu robežlīnijām;

9.1.3            Gan servētāja, gan serves uzņēmēja pēdas kādai daļai ir jāpaliek nekustīgā kontaktā ar spēles laukuma segumu no brīža kad ir uzsākta serve (punkts 9.2) līdz brīdim, kad tā ir veikta (punkts 9.3);

9.1.4            Servētāja raketei sākotnēji ir jātrāpa pa bumbiņas galviņu;

9.1.5            Servētāja raketes pirmajam sitienam pa bumbiņas galviņu ir jābūt brīdi, kad bumbiņa ir pilnībā zemāk par servētāja vidukli (jostas vietu). Par servētāja vidukli pieņem iedomātu līniju apkārt spēlētāja ķermenim vietā, kur atrodas spēlētāja zemākā riba;

9.1.6            Servētāja raketes stienītim sitiena izdarīšanas brīdī ir jābūt vērstam virzienā uz leju.

9.1.7            Servētāja raketes kustībai ir jābūt nepārtrauktai uz priekšu kopš serves sākuma (punkts 9.2) līdz brīdim kad serve izdarīta (punkts 9.3);

9.1.8            Bumbiņas lidojumam jābūt prom no servētāja raketes pāri tīklam augšupejošā virzienā tā, lai, ja nav trāpīta tīklā, nokristu serves uzņēmēja laukuma pusē līniju robežās vai uz tām; un

9.1.9            Veicot servi, servētājs neaizsit garām bumbiņai.

9.2     Kopš spēlētāji ir ieņēmuši savas pozīcijas, raketes galvas kustība virzienā uz priekšu  ir serves sākums.

9.3     Serve ir izdarīta (punkts 9.2), ja kopš serves sākuma ir trāpīts ar servētāja raketi pa bumbiņu, vai, mēģinot servēt, servētājs netrāpa pa bumbiņu.

9.4     Servētājs neservē līdz serves uzņēmējs ir gatavs. Tomēr, tiek uzskatīts, ka serves uzņēmējs ir bijis gatavs, ja ir noticis mēģinājums uztvert servi.

9.5     Dubultspēlēs, serves laikā (punkts 9.2; 9.3) partneri drīkst ieņemt tādu pozīciju laukuma ietvaros, lai netraucētu redzēt pretējo spēlētāju vai serves uzņēmēju.

10.    VIENSPĒLES

10.1  Serve un serves uzņemšana

10.1.1         Spēlētājs servē un pretējā puse uzņem servi labajā serves laukuma pusē, ja šajā setā servētāja punktu skaits nav atklāts vai spēlētāja punktu skaits ir pāra skaitlis.

10.1.2         Spēlētājs servē un pretējā puse uzņem servi kreisajā serves laukuma pusē, ja servētāja punktu skaits ir nepāra skaitlis 

10.2  Spēles kārtība un atrašanās laukumā

Izspēles laikā pa bumbiņu pārmaiņus sit gan servētājs, gan serves uzņēmējs katrs savā laukuma pusē tik ilgi, kamēr bumbiņa atrodas spēlē (punkts 15).

10.3  Punktu skaitīšana un servēšana

10.3.1         Ja servētājs uzvar izspēlē (punkts 7.3), servētājs iegūst punktu. Servētājs nākošo servi izdara no blakus esošā serves laukuma puses. 

10.3.2      Ja serves uztvērējs uzvar izspēlē (punkts 7.3), tad serves uztvērējs iegūst punktu. Līdz ar to serves uztvērējs kļūst par servētāju. 

11.    DUBULTSPĒLES

11.1  Serves un uztveršanas laukums

11.1.1         Servējošās puses spēlētājs servē no labā serves laukuma pusē, ja šajā setā servējošās puses punktu skaits nav atklāts vai punktu skaits ir pāra skaitlis.

11.1.2         Servējošās puses spēlētājs servē no kreisā serves laukuma pusē, ja šajā setā servējošās puses punktu skaits ir nepāra skaitlis.

11.1.3         Uztverošās puses spēlētājs, kurš servēja pēdējais, paliek tajā pat serves laukuma pusē, no kuras servēja.  Tas pats attiecas uz uztvērējā partneri. 

11.1.4         Uztverošās puses spēlētājs, kurš stāv pa diagonāli pretī serves laukumam ir serves uzņēmējs.

11.1.5         Spēlētāji nedrīkst mainīt attiecīgos serves laukumus, kamēr viņi servējot nav guvuši punktu.

11.1.6         Serve ir jāizdara no serves laukuma, kurš atbilst servējošās puses punktiem, izņemot punktā 12 minētos gadījumus.

11.2  Spēles kārtība un atrašanas laukumā

Pēc tam, kad serve ir uzņemta, bumbiņu var sist jebkurš no abu pušu spēlētājiem savā laukuma pusē līdz beidzas bumbiņas izspēle (punkts 15).

11.3  Punktu skaitīšana un servēšana

11.3.1         Ja servējošā puse uzvar izspēli (punkts 7.3), tā iegūst punktu. Servētājs nākošo servi izdara no blakus esošā serves laukuma puses.

11.3.2         Ja servi uztverošā puse uzvar izspēli (punkts7.3), tā iegūst punktu. Līdz ar to serves uztvērēju puse kļūst par servētāju.

11.4   Jebkurā spēlē serves tiesības mijas hronoloģiskā kārtībā:

11.4.1         No sākotnējā servētāja, kurš uzsāka setu no labā serves laukuma;

11.4.2         Uz sākotnējo serves uztvērēja partneri,

11.4.3         Uz sākotnējā servētāja partneri,

11.4.4         Uz sākotnējo uztvērēju,

11.4.5         uz sākotnējo servētāju, u.t.t.

11.5  Neviens no spēlētājiem nedrīkst servēt vai uzņemt servi ārpus kārtas, vai uztvert divas serves pēc kārtas vienā un tajā pašā setā, izņemot gadījumus kā minēts punktā 12. 

11.6  Gan setā uzvarējušās puses spēlētājs drīkst nākamā seta sākumā servēt atkal, gan setā zaudējušās puses spēlētājs drīkst uzņemt servi.

12.    SERVES LAUKUMA KĻŪDA

12.1  Kļūdas servējot var būt, kad spēlētāji:

12.1.1         Servē nepareizā secībā; vai

12.1.2         Servē vai uzņem servi no nepareizās laukuma puses;

12.2   Ja ir atklāta serves laukuma kļūda, tā ir jāizlabo un saglabājot esošo rezultātu.

13.    KĻŪDAS

Kļūda ir:

13.1  Ja serve nav pareiza (punkts 9.1); 

13.2   Ja serves laikā bumbiņa:

13.2.1         Aizķeras tīklā un paliek uz tā augšējas malas:

13.2.2         Pēc tīkla pārlidošanas aizķeras tīklā; vai

13.2.3         Servi uzņem uztvērēja partneris; 

13.3   Ja izspēles laikā bumbiņa:

13.3.1         Nokrīt ārpus laukuma robežlīnijām (ne uz līnijas, ne laukuma iekšpusē); 

13.3.2         Izlido cauri tīklam vai zem tīkla;

13.3.3         Nešķērso tīklu;

13.3.4         Pieskaras griestu konstrukcijai vai sānu sienām;

13.3.5         Pieskaras spēlētājam vai spēlētāja drēbēm;

13.3.6         Pieskaras jebkuram citam objektam vai personai ārpus korta;

(Gadījumos, kad jāņem vērā īpašas ēkas konstrukcijas, vietējā organizācija saglabā tieesības uzlikt Veto noteikumiem kuri attiecas uz bumbiņas pieskāršanos kādām konstrukcijām).

13.3.7         Satverta, noturēta uz raketes un tad sviesta sitiena izpildes laikā (aizķeras raketē un tad aizlido veicot sitienu);

13.3.8         Divreiz pēc kārtas sitienu izdarījis viens un tas pats spēlētājs. Tomēr, ja bumbiņa sitiena laikā trāpa pa raketes rāmīti un vienlaicīgi pa stīgoto daļu, tad tā nav kļūda;

13.3.9         Tiek secīgi sista gan vienam, gan otram partneri pieskaroties pie bumbiņas. 

13.3.10      Pieskaras spēlētāja raketei, bet neturpina lidot pretinieka laukuma virzienā

13.4   Ja izspēles laikā spēlētājs: 

13.4.1         Pieskaras tīklam vai tā balstiem ar raketi, drēbēm vai pats;

13.4.2         Ielaužas pretinieka laukuma pusē virs tīkla ar raketi vai pats, izņemot gadījumu, kad spēlētāja rakete pēc  sitiena izdarīšanas brīža, kad raketes kontakts ar bumbiņu ir bijis sitēja laukuma pusē, raketes kustība drīkst turpināties pāri tīklam sitiena virzienā

13.4.3         Ielaužas pretinieka laukuma pusē zem tīkla ar raketi vai pats veidā, kurš kavē vai mulsina pretinieku;

13.4.4         Kavē pretinieku, t.i., kavē pretinieka raketes turpināto kustību pāri tīklam pēc pareizi izdarīta sitiena pa bumbiņu;

13.4.5         Ja spēles laikā tīšām novērš pretinieka uzmanību ar tādām izdarībām kā kliegšanu vai žestiem;

13.5   Ja spēlētājs ir ļoti skandalozs, atkārtoti vainīgs, jārīkojas saskaņā ar punktu 16. 

14.    STRĪDA BUMBA

14.1  ‘Strīds ’ (angliski ‘Let’) saka tiesnesis (vai spēlētājs, ja nav spēles tiesneša), lai apstādinātu spēli.

14.2   Tas ir ‘Strīds’, ja:

14.2.1         Servētājs servē pirms serves uzņēmējs ir gatavs (punkts 9.4)

14.2.2         Serves laikā servētājs un serves uzņēmējs kļūdās vienlaicīgi;

14.2.3         Pēc tam, kad serve ir uzņemta, bumbiņa:

14.2.3.1 aizķērusies uz tīkla, t.i., paliek uz tīkla augšējās malas

14.2.3.2 aizķērusies tīklā pēc tā šķērsošanas ;

14.2.4         Ja spēles laikā bumbiņa sadalās un galviņa pilnīgi atdalās no pārējās daļas;

14.2.5         Ja pēc paaugstinājuma tiesneša domām, spēle ir pārrauta vai pretējās puses treneris ir mulsinājis spēlētāju;

14.2.6         Ja līnijtiesnesis nav redzējis bumbiņas piezemēšanos un spēles tiesnesis nevar pieņemt lēmumu; vai

14.2.7         Ir noticis neparedzēts notikums vai nejaušība.

14.3   Kad ir noticis ‘Strīds’ , tad kopš pēdējās serves netiek skaitīti punkti un spēlētājs, kurš servēja, servē atkārtoti;

15.    BUMBIŅA ĀRPUS SPĒLES

Bumbiņa ir ārpus spēles, ja::

15.1   Trāpa tīklā vai tīkla balstā un sāk krist lejup laukuma seguma virzienā sitēja pusē;

15.2   Trāpa pa laukuma segumu; vai

15.3   Ja ir notikusi ‘Kļūda’ vai ‘Strīds’.

16.    NEPĀRTRAUKTA SPĒLE, PĀRKĀPUMI, SODI

16.1   Spēlei ir jāturpinās no pirmās serves līdz spēle beidzas, izņemot gadījumus, kuri minēti punktā 16.2 un 16.3.

16.2  Pārtraukumi:

16.2.1         Nepārsniedzot 60 sekundes katrā setā, kad viena no pusēm pirmā sasniedz 11 punktus; un

16.2.2         Nepārsniedzot 120 sekundes starp pirmo un otro setu, kā arī starp otro un trešo setu, tiek pieļauti pārtraukumi. 

(Televīzijas translāciju laikā, sacensību galvenais tiesnesis var noteikt, ka punktā 16 minētie pārtraukumi ir obligāti).

16.3   Spēles pārtraukšana

16.3.1         Kad nepieciešamie spēles apstākļi nav spēlētāju kontroles robežās, paaugstinājuma tiesnesis apstādina spēli uz kādu brīdi, kādu viņš uzskata par nepieciešamu. 

16.3.2         Atsevišķos gadījumos sacensību galvenais tiesnesis var dot norādījumus paaugstinājuma tiesnesim pārtraukt spēli.

16.3.3         Ja spēle ir pārtraukta, esošo punktu skaitīšana ir pārtraukta un spēle atsākta no šī rezultāta.

16.4  Spēles kavēšana

16.4.1         Atsevišķu apstākļu rezultātā spēle var tikt kavēta, dodot iespēju spēlētājiem atgūt spēkus vai saņemt informāciju un padomus. 

16.4.2         Vienīgi paaugstinājuma tiesnesis drīkst apstādināt spēli 

16.5  Padomu došana un korta atstāšana

16.5.1         Spēles laikā saņemt padomus spēlētājs drīkst tikai tad, kad bumbiņa ir ārpus spēles  (punkts 15);

16.5.2         Tikai ar paaugstinājuma tiesneša atļaujy spēlētājs drīkst aiziet no korta, izņemot pārtraukumus juri minēti punktā 16.2.

16.6   Spēlētājs nedrīkst:

16.6.1         Tīši kavēt vai pārtraukt spēli;

16.6.2         Tīši uzlabot vai bijāt badmintona bumbiņu, lai panāktu ātruma vai lidojuma maiņu;

16.6.3         Uzvesties rupji, aizvainojošā manierē;

16.6.4         Būt vainīgs citos gadījumos, izņemot Badmintona noteikumos minētajos.

16.7.1 Spēles paaugstinājuma tiesnesim ir jāpārvalda noteikumu punkti 16.4, 16.5 vai 16.6:

16.7.1.1 rezultātā brīdinot vainīgo pusi;

                        16.7.1.2 sodot vainīgo pusi, ja iepriekš brīdināta. Divas šādas puses kļūdas var tikt uzskatītas par patstāvīgu pārkāpumu; vai 

                        16.7.2 gadījumā, ja pārkāpums ir liels vai tas atkārtojas pārkāpjot punktu 16.2, paaugstinājuma tiesnesis soda vainīgo un nekavējoties ziņo sacensību galvenajam tiesnesim, kuram ir arī tiesības diskvalificēt pārkāpēju no sacensībām.

17.    TIESNEŠI UN PIENĀKUMI

17.1  Sacensību galvenā tiesneša pārziņā ir visaptveroša turnīra vai sacensību vadība.

17.2   Paaugstinājuma tiesnesis, ja tāds ir nozīmēts, vada spēli seko laukumam un visam pārejam tā tiešā tuvumā. Paaugstinājuma tiesnesis ziņo sacensību galvenajam  tiesnesim.

17.3   Serves tiesnesis nosauc serves kļūdu, tiklīdz servētājs to ir izdarījis (punkts 9.1).

17.4   Līnijtiesnesis norāda vai bumbiņa ir nokritusi laukumā vai ārpus tā.

17.5  Tiesneša lēmums ir galīgs visos jautājumos, par kuriem viņš ir atbildīgs, izņemot gadījumos, kad līnijtiesnesis, pēc paaugstinājuma tiesneša domām, bez redzama attaisnojuma ir kļūdījies savā lēmumā, paaugstinājuma tiesnesis var mainīt līnijtiesneša lēmumu. 

17.6  Paaugstinājuma tiesnesim:

17.6.1         Jārealizē spēlē Badmintona noteikumi, sevišķi nosakot ‘Kļūdas’ vai ‘Strīdus’ bez spēlētāju sūdzībām;

17.6.2         Jāpieņem lēmums jebkuros punkta izspēles brīžos un tas jādara pirms nākošā serve ir izdarīta;

17.6.3         Jāgarantē spēlētāju un sktatītāju informēšana par spēles gaitu;

17.6.4         Jāieceļ vai jānomaina līnijtiesneši vai serves tiesnesis, konsultējoties ar sacensību galveno tiesnesi;

17.6.5         Kur nav iecelts cits tiesnesis, realizēt viņa funkcijas;

17.6.6         Ja nozīmētais tiesnesis nav redzējis punkta izspēli, pieņemt lēmumu vai spēlēt ‘Strīda” bumbu;

17.6.7         Jāieprotokolē un jāziņo sacensību galvenajam tiesnesim visi jautājumi attiecībā uz punktu 16; un

17.6.8         Nodot galvenajam tiesnesim visas apelācijas un ziņojumus sakarā ar badmintona noteikumiem. (Dažiem jautājumiem jābūt nodotiem pirms izdarīta nākošā serve, vai, ja spēles beigas, pirms spēlētāji pamet laukumu).