|
Es badmintonā nokļuvu 8 gadu vecumā. Tāpat kā daudzi citi, arī es badmintonu iepazinu caur ģimeni, jo mans vecākais brālis spēlēja un vecāki mani aizveda trenēties turpat. Pagāja ilgāks laiks, līdz man patiešām badmintons iepatikās, un tad sekoja arī pirmie sasniegumi. Jo jebkas, kur ieguldām neatlaidību un darbu, ar laiku rezultējas. Tā bija pirmā lieta manā dzīvē, kurā jau agrā vecumā ieguldīju tik daudz no sevis, un līdz ar to arī ļoti iemīlēju šo sporta veidu. Bet šis nav stāsts par to.
Šodien, pēc 28 gadiem badmintonā, esmu to iepazinusi no vairākām šķautnēm. Ne tikai kā spēlētāja, bet arī kā trenere, organizatore un tagad valdes sastāvā. Tas, kas šajā laikā nav mainījies, ir mana mīlestība pret šo sportu. Taču apkārtējā vide mani brīžiem ļoti apbēdina. To sajūtu piedzīvoju arī pagājušā biedru ārkārtas sapulcē, līdz ar to vēlos uzrakstīt šo ziņu ļoti atklāti visiem LBF biedriem.
Kāpēc es esmu šeit?
Stājoties prezidentes amatā, man nav vislielākās pieredzes, man vēl nav visu atbilžu, un es neesmu bijusi klāt visos iepriekšējos gados. Bet šodien esmu šeit, un varu godīgi teikt, ka mans galvenais mērķis ir viens - kā patiesi šo sportu pacelt spēlētāju skaitā un attīstīt mūsu valstī. Un es, iespējams, naivi, bet ticu, ka katram no jums ir šis pats mērķis. Varbūt atšķiras mūsu uzskati par to, kā to panākt, vai kurš to spēj panākt. Bet, lūdzu, atcerēsimies, ka mērķis ir un paliek tas pats.
Arī bez visa iepriekš minētā es skaidri zinu, ka šo mērķi nav iespējams panākt, ja darbojamies katrs savā virzienā, neizejot uz dialogu vai katrā jautājumā sadzirdot tikai savas intereses. Mums tur nebūs iespējas nonākt, un badmintons paliks tieši turpat, kur tas ir šodien. Tāpēc ar šo vēstuli aicinu ikvienu uz brīdi apstāties un padomāt: vai arī mūsu katra pēdējā laika rīcības un lēmumi patiesi iet saskaņā ar šo mērķi? Atbilde, lai paliek pie katra no mums.
Mums katram ir sava atbildība
Mēs nevaram sagaidīt, ka federācija pati atrisinās visas problēmas un īstenos visas iniciatīvas. Federācijas uzdevums ir veidot kopējo attīstības virzienu, meklēt iespējas, piesaistīt resursus un atbalstīt badmintonu valstiskā līmenī. Savukārt klubiem ir būtiska loma ideju īstenošanā, jaunu spēlētāju piesaistē un vietējās badmintona vides veidošanā. Ja vēlamies redzēt pārmaiņas, mums katram ir jābūt gatavam dot savu ieguldījumu. Ne visiem ir jāiegulda vienāds laiks un resursi, taču katram ir iespēja iesaistīties, piedāvāt risinājumus un uzņemties atbildību par to, ko varam ietekmēt.
Es neuzskatu, ka federācijai būtu jāpasaka klubiem priekšā katrs nākamais solis. Tieši pretēji, es gribētu redzēt vairāk iniciatīvas no klubiem, vairāk ideju, vairāk sadarbības un vairāk cilvēku, kuri ir gatavi ne tikai pateikt, kas būtu jāmaina, bet arī palīdzēt to izdarīt.
Par manu darbu un nākamajiem soļiem
Kopš šī gada maija federācijas valdē, esmu darbojusies tieši ar šo mērķi sirdī. Tas nebūt nenozīmē, ka katram klubam tiek dota zaļā gaisma. Tas nenozīmē, ka pozitīvi varu atbildēt uz visiem jūsu interesējošiem jautājumiem vai, ka visas iniciatīvas tiek uzreiz īstenotas. Un tas arī nenozīmē, ka ļauju uzturēt garas diskusijas par to, kā ir bijis vairāk nekā 10 gadus atpakaļ. Mēs nedzīvojam 10 gadus atpakaļ, kaut man arī pašai brīžiem tā gribētos!
Bet es godīgi varu teikt, ka uzklausu katru, kurš ir uzsācis sarunu, iedziļinos jautājumos, kas tiek uzdoti saistībā ar badmintonu, izrunāju tos valdes sēdēs un meklēju risinājumus, kurus varam kopīgi tālāk ieviest, lai uzlabotu vidi kopumā. Ar šo mērķi prātā esmu sakārtojusi jaunās federācijas komisijas, izstrādājusi komandā ar pārstāvjiem treneru komisijas nolikumu un virzījusi pārējo komisiju nolikumus uz publiskošanu. Esmu novadījusi Baltijas Senioru Čempionātu Rīgā, piesaistījusi federācijai talantīgu praktikantu, aktīvi piedalījusies un iesaistījusies visos aktuālajos valdes esošajos un plānotajos darbos. Es šos darbus necenšos lieki uzsvērt apkārtējās sarunās. Es ticu, ka tie dienas beigās runās skaļāk par vārdiem.
Mani nākamie galvenie uzdevumi ir:
- sakārtot katra valdes locekļa atbildības un pienākumus;
- izstrādāt kopējo federācijas stratēģiju, kas atbilst Pasaules Badmintona federācijas (BWF) vadlīnijām;
- parūpēties, lai profesionālā sporta attīstība tiek atbalstīta;
- turpināt konkrētas iniciatīvas jaunu spēlētāju piesaistei gan jauniešu, gan pieaugušo vidū;
- attīstīt treneru kvalifikāciju un veicināt treneru savstarpējo sadarbību;
- īpašu uzsvaru likt uz sponsoru piesaisti un jaunu finansējuma iespēju apguvi;
- Uzturēt un attīstīt federācijas iekšējo vadību un administrāciju.
Lai, to visu īstenotu, ir vajadzīga arī jūsu iesaiste un atbalsts. Ne federācija viena pati, ne katrs klubs pats par sevi šo nespēs sasniegt vakuumā. Un arī iepriekš tas nav izdevies.
Darbs, kuru ne vienmēr redz
Vēlos arī atgādināt, ka liela daļa federācijas darba notiek ārpus publiskās redzamības. Tas prasa valdes locekļu personīgo laiku, zināšanas un resursus līdztekus viņu profesionālajai un ģimenes dzīvei. Daudz kas notiek vakaros, brīvdienās un starp citiem ikdienas pienākumiem. Tas nenozīmē, ka mums nav jāuzņemas atbildība par paveikto. Gluži pretēji, mums ir jāspēj skaidri vienoties par pienākumiem, izpildāmajiem darbiem un rezultātiem, vienlaikus cienot katra ieguldījumu un laiku.
Es arī negribu, lai darbs federācijā balstītos uz principu, ka viens vai divi cilvēki uzņemas uz sevi visus darbus. Ja mēs sakām, ka gribam attīstīt badmintonu, tad mums ir jāveido sistēma, kurā cilvēki var iesaistīties, uzņemties atbildību, un arī viens otram palīdzēt.
Darbs komandā
LBF valde sastāv no pieciem cilvēkiem, jo, lai kaut ko patiesi sasniegtu, it īpaši badmintona kontekstā, ir nepieciešama komanda. Un tikai komandā tas ir izdarāms. Bet darbs komandā prasa arī sadzirdēt otru, mācīties vienam no otra, deleģēt, uzticēties un parūpēties par otra darbiem, kad situācija to pieprasa. Mēs katrs par sevi neesam ne tuvu tas pats resurss un spēks, kā mēs visi kopā.
Arī es apzinos, ka man vēl ir daudz ko mācīties, un cenšos ieklausīties un jautāt kolēģiem, kuriem ir būtiska pieredze šajos amatos.Tāpat mēs mācāmies nodot un dalīties ar zināšanām un atbildību ar jaunākiem kolēģiem, jo tur ir mūsu nākotne. Tā ir mūsu atbildība ne tikai pašiem darīt, bet arī izglītot un sagatavot tos, kuri ir gatavi badmintonu attīstīt turpmāk.
Par ārkārtas biedru sapulci
Tāpat neslēpšu, ka ārkārtas biedru sapulces iznākums bija negaidīts un daudz lika pārdomāt. Man ir bijuši savi priekšstati par cilvēkiem, viņu pieredzi un ieguldījumu badmintonā, taču laika gaitā esmu sapratusi, ka pieredze un zināšanas vien pašas par sevi vēl negarantē veiksmīgu sadarbību.
Tikpat svarīga ir spēja uzklausīt atšķirīgus viedokļus, meklēt kompromisus un kopīgi uzņemties atbildību par rezultātu. Mani uzskati nav balstīti personīgās saiknēs vai ģimenes attiecībās. Es cienu cilvēkus, no kuriem esmu mācījusies, un esmu pateicīga par viņu ieguldījumu manā dzīvē. Taču tas nenozīmē, ka manam viedoklim vienmēr ir jāsakrīt ar viņu viedokli. To arī viņi par mani noteikti pateiktu. Šodien savu vērtējumu es balstu tajā, kā mēs spējam sadarboties, kādus darbus paveicam un kādu ieguldījumu dodam kopējā Latvijas badmintona attīstībā.
Tāpat, kā šeit jau atklāti jums izklāstīju savas atbildības, vēlos atgādināt arī par tām atbildībām, ar kurām valdes sastāvā pievienojās jaunais valdes loceklis. Viens no būtiskiem uzdevumiem, kas tika minēts sēdē, ir rūpēties par labāku sadarbību starp visiem klubiem un federāciju, veicināt sadarbību un saliedētību starp klubiem, kā arī veidot konstruktīvu dialogu, sadzirdot visus iesaistītos.
Skatoties uz priekšu
Dzīve bieži vien parāda, ka mērķi, kurus izvirzām un kurus sasniedzam, realitātē ne vienmēr izskatās tā, kā bijām tos iztēlojušies. Taču lai tas ir atgādinājums gan man, gan jums, ka tas nenozīmē nokārt rokas un apstāties. Tieši otrādi. Tas nozīmē atrast sevī resursu kļūt stiprākiem un turpināt iet uz priekšu.
Tādēļ aicinu ikvienu no mums turpmāk ne tikai paust savu viedokli par to, kas būtu jāmaina, bet arī nākt ar priekšlikumiem un gatavību iesaistīties tā īstenošanā. Esmu atvērta sarunām ar ikvienu klubu un biedru, kurš vēlas konstruktīvi meklēt risinājumus Latvijas badmintona attīstībai.
Mums nav jādomā vienādi par katru jautājumu, lai mēs spētu strādāt kopā.Taču mums ir jāspēj cienīt vienam otru, uzklausīt atšķirīgus viedokļus un pieņemt, ka kopīgais mērķis reizēm prasa kompromisus arī no mums pašiem. Es sagaidu, ka mēs tomēr spēsim strādāt kopā. Un kopā attīstīt badmintonu valstiskā līmenī.
Madara Puķīte
Latvijas Badmintona federācijas prezidente
05.10.2026 |
